dūmot
dūmot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
PiemēriViegli dūmo ugunskurs.
1.1.Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
PiemēriKrāsns dūmo.
2.transitīvs Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
PiemēriDūmot bites.