dumība
dumība lietvārds; sieviešu dzimte
dumjība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
PiemēriViņa dumjībai nav robežu.
- Viņa dumjībai nav robežu.
1.1.Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
PiemēriSarunāt visādas dumjības.
- Sarunāt visādas dumjības.
- Kauns par izdarīto dumjību.