muļķība
muļķība sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → muļķīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCiest savas muļķības dēļ.
2.Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
PiemēriIzdarīt lielu muļķību.
3.Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
PiemēriKas par muļķībām!