dumjš
dumjš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dumja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dumji apstākļa vārds
dumjums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDumjš puika.
- Dumjš puika.
- Dumjš skatiens.
- Dumja rīcība.
- Izdarīt dumji.
- Dumji smaidīt.
1.1.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
PiemēriDumjš joks.
- Dumjš joks.
- Dumja piezīme.
- Dumji runāt.
Stabili vārdu savienojumiDumjš kā zābaks.
- Dumjš kā zābaks sarunvaloda — ļoti dumjš.