dūmot
dūmot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
PiemēriViegli dūmo ugunskurs.
- Viegli dūmo ugunskurs.
- Alkšņa malka dūmoja.
- Uz galda dūmoja svece.
1.1.Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
PiemēriKrāsns dūmo.
- Krāsns dūmo.
- Virtuvē dūmoja plīts.
- Uz pelnu trauka dūmoja cigarete.
2.transitīvs Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
PiemēriDūmot bites.
- Dūmot bites.