dumpīgs
dumpīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dumpīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dumpīgi apstākļa vārds
dumpība lietvārds; sieviešu dzimte
dumpīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir nemierā (ar ko), vēršas (pret ko); tāds, kas aicina citus nepakļauties.
PiemēriDumpīgs jaunietis.
- Dumpīgs jaunietis.
- Dumpīga piketētāju grupa.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDumpīgs raksturs, noskaņojums.
- Dumpīgs raksturs, noskaņojums.
- Dumpīgas domas.
- Dumpīgas dziesmas.
- Dumpīgi runāt.