uzvilkt
uzvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku darbības vārds; transitīvs
1.Velkot (ko), uzvirzīt (kur augšā, uz kā).
PiemēriUzvilkt mastā valsts karogu.
1.1.Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
PiemēriPacelājs uzvelk slēpotājus kalnā.
1.2.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriSatvert aiz rokas un uzvilkt pa kāpnēm otrajā stāvā.
2.Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzvilkt plēvi uz siltumnīcas karkasa.
3.Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
PiemēriUzvilkt mēteli.
4.Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
PiemēriUzvilkt šaujamo loku.
5.Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
PiemēriUzvilkt uz papīra taisnu līniju.
6.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriUzvilkt zirgam ar pātagu.
7.sarunvaloda Uzsākt dziedāt, spēlēt.
PiemēriSkaļā balsī uzvilkt dziesmu.
Stabili vārdu savienojumiUzvilkt audeklu. Uzvilkt dūmu. Uzvilkt masku. Uzvilkt sērkociņu. Uzvilkt uz zoba.