uzvirst
uzvirst 3. pers. -virst, arī -vird, pag. -virta, arī -virda (retāk -verda) darbības vārds; intransitīvs
1.Uzvārīties.
PiemēriĻaut ūdenim uzvirst.
- Ļaut ūdenim uzvirst.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties.
PiemēriViņā uzvirda dusmas.
- Viņā uzvirda dusmas.
- Uzvirda dažādas runas.
2.Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot2.
PiemēriDažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
- Dažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
- Gaisā uzvirda putekļu mākonis.