uzvirmot
uzvirmot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
PiemēriŪdenī uzvirmo zivs sagriezts virpulis.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUzvirmo banku skandāls.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
PiemēriViņā uzvirmo niknums.
2.Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriGaisā uzvirmo putekļi.
2.1.Kļūt sajūtamam, uztveramam.
PiemēriVannasistabā uzvirmo ziepju aromāts.