uzvirpuļot
uzvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
PiemēriGaisā uzvirpuļo vēja rautās koku lapas.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
PiemēriAuto riteņi uzvirpuļo gaisā putekļus.