uzvirpuļot
uzvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
PiemēriGaisā uzvirpuļo vēja rautās koku lapas.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
PiemēriAuto riteņi uzvirpuļo gaisā putekļus.