uzvirzīt
uzvirzīt -u, -i, -a. pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur augšā, uz kā).
PiemēriUzvirzīt liftu ceturtajā stāvā.
2.Virzot pavērst (kādā virzienā).
PiemēriUzvirzīt ūdens strūklu uz puķu dobēm.
2.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
PiemēriTeiktais uzvirzīja mani uz pārdomām.