uzvirmot
uzvirmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
PiemēriŪdenī uzvirmo zivs sagriezts virpulis.
- Ūdenī uzvirmo zivs sagriezts virpulis.
- pārnestā nozīmē Dzīslās uzvirmo asinis.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUzvirmo banku skandāls.
- Uzvirmo banku skandāls.
- Uzvirmo baumas.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
PiemēriViņā uzvirmo niknums.
- Viņā uzvirmo niknums.
- No jauna uzvirmo nemiers.
2.Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriGaisā uzvirmo putekļi.
- Gaisā uzvirmo putekļi.
- Paceļot katla vāku, uzvirmo tvaiks.
2.1.Kļūt sajūtamam, uztveramam.
PiemēriVannasistabā uzvirmo ziepju aromāts.
- Vannasistabā uzvirmo ziepju aromāts.
- Uzvirmo ziedu smarža.