uzvīties
uzvīties 3. pers. -vijas, pag. -vijās atgriezenisks, darbības vārds
1.Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriApiņi uzvijušies līdz jumta korei.
1.1.Uzvirzīties augšā (piemēram, ar gaisa plūsmu).
PiemēriGaisā uzvijas putekļu mākonis.
1.2.Tikt uzvilktam.
PiemēriMastā uzvijas Latvijas karogs.
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
PiemēriCeļš uzvijas kalnā.