ģērbt
ģērbt ģērbju, ģērb, ģērbj, pag. ģērbu darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
PiemēriĢērbt mugurā jaku.
- Ģērbt mugurā jaku.
- Ģērbt nost mēteli.
1.1.Tērpt (apģērbā).
PiemēriĢērbt bērnu.
- Ģērbt bērnu.
- Tautas tērpā ģērbta sieviete.
1.2.Nodrošināt, apgādāt ar apģērbu.
PiemēriLabi ģērbti cilvēki.
- Labi ģērbti cilvēki.