Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ģērbt
ģērbt ģērbju, ģērb, ģērbj, pag. ģērbu darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
PiemēriĢērbt mugurā jaku.
1.1.Tērpt (apģērbā).
PiemēriĢērbt bērnu.
1.2.Nodrošināt, apgādāt ar apģērbu.
PiemēriLabi ģērbti cilvēki.