Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
lāpīt
lāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
PiemēriLāpīt zeķes.
  • Lāpīt zeķes.
  • Lāpīt palagu.
  • Lāpīt saplēstos tīklus.
1.1.Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
PiemēriLāpīt caurumu zeķē.
  • Lāpīt caurumu zeķē.
1.2.sarunvaloda Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
PiemēriLāpīt jumtu.
  • Lāpīt jumtu.
  • Lāpīt sētu.
  • Lāpīt avarējušā kuģa sānus.
  • pārnestā nozīmē Lāpīt salauzto roku.
  • Lāpīt caurumus sētā.
Stabili vārdu savienojumiLāpīt paģiras. Lāpīt pasauli. Lāpīt slinkumu. Pasaules lāpītājs. Slinkuma lāpītājs.