uzgāzt
uzgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu darbības vārds
1.transitīvs Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgāzt ķebli sev uz kājas.
- Uzgāzt ķebli sev uz kājas.
- Vējš uzgāž automašīnai koku.
2.Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgāzt uz pirts akmeņiem ūdeni.
- Uzgāzt uz pirts akmeņiem ūdeni.
- Uzgāzt uz kājas karstu kafiju.
- Uzgāzt granti uz ceļa.
2.1.pārnestā nozīmē Uzvelt (piemēram, atbildību, pienākumu).
PiemēriVisas nelaimes uzgāzt iepriekšējai valdībai.
- Visas nelaimes uzgāzt iepriekšējai valdībai.
- Uzgāzt skolotājiem nevajadzīgu papīru rakstīšanu.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Spēcīgi uzlīt.
PiemēriUzgāž pērkona lietus.
- Uzgāž pērkona lietus.
- Beidzot uzgāž pa īstam.
4.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriUzgāzt zirgam ar grožiem.
- Uzgāzt zirgam ar grožiem.
- Uzgāzt ar rīksti pa muguru.
- Uzgāzt ar dūri pa galvu.
Stabili vārdu savienojumiUzgāzt vainu (kādam, kam).
- Uzgāzt vainu (kādam, kam) idioma — vainot (kādu, ko).