uzbīdīt
uzbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
uzbīdījums lietvārds; vīriešu dzimte
uzbīdīties darbības vārds; atgriezenisks
Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzbīdīt tilta laidumu uz balstiem.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi