Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzbēgt
uzbēgt -bēgu [-bȩ̂gu], -bēdz, -bēg [-bȩ̂g], pag. -bēgu intransitīvs, darbības vārds
Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriVāvere uzbēg eglē.