nomīt1
nomīt [nùomĩt] -minu, -mini, -min, pag. -minu darbības vārds; transitīvs
1.Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
PiemēriNomīt zāli.
- Nomīt zāli.
- Nomīt puķes un apstādījumus.
1.1.Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
PiemēriNomīt kukaini.
- Nomīt kukaini.
1.2.Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
PiemēriNomīt deju partnerei kāju.
- Nomīt deju partnerei kāju.
1.3.Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
Piemēri..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
2.Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
PiemēriNomīt kurpju papēžus.
- Nomīt kurpju papēžus.
- Nomītas kurpes.
3.Minot pedāļus, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNomīt ar riteni 50 km.
- Nomīt ar riteni 50 km.
3.1.Mīt pedāļus (kādu laiku).
PiemēriNomīt uz velotrenažiera 30 minūtes.
- Nomīt uz velotrenažiera 30 minūtes.