slogs
slogs [sluôgs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
PiemēriAkmens, koka slogs.
1.1.pārnestā nozīmē Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
PiemēriNabadzības slogs.
2.Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
PiemēriZvejas tīklu ar metāla slogiem nolaida jūrā.
3.joma: tehnika Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
PiemēriSloga bloks.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) slogs kaklā. (Kā) slogs uz kakla. (Uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij.