uzvērpt
uzvērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu darbības vārds; transitīvs
uzvērpties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzvērpt suņa vilnu uz aitas vilnas pavediena.
- Uzvērpt suņa vilnu uz aitas vilnas pavediena.
- Uzvērpt spolei vēl vienu kārtu.
2.Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriSprādziens uzvērpa gaisā putekļus un liesmas.
- Sprādziens uzvērpa gaisā putekļus un liesmas.
- Dzīvnieka elpa uzvērpa garaiņus.
- Vējš uzvērpj dūmus līdz priežu zariem.