uzvērpt
uzvērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu darbības vārds; transitīvs
uzvērpties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzvērpt suņa vilnu uz aitas vilnas pavediena.
2.Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriSprādziens uzvērpa gaisā putekļus un liesmas.