segt
segt sedzu [sȩdzu], sedz, sedz [sȩdz], pag. sedzu transitīvs, darbības vārds
segties atgriezenisks, darbības vārds
1.Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
PiemēriSegt lakatu uz pleciem.
1.1.Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
PiemēriSegt galdautu uz galda.
2.formā: trešā persona Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
PiemēriGrīdu sedz paklājs.
2.1.Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
PiemēriPlīvurs sedz līgavas seju.
2.2.Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
PiemēriPagalmu sedz zaļš mauriņš.
2.3.Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
PiemēriĀra kafejnīcu sedz spilgti dzeltena nojume.
2.4.Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
PiemēriSegts peldbaseins.
2.5.pārnestā nozīmē Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
PiemēriPļavu sedz bieza migla.
3.Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
PiemēriSegt karavīrus no ienaidnieka uguns.
3.1.Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
PiemēriSegt pretinieku komandas līderus.
4.Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
PiemēriSegt parādu.