Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noslogot
[nùosluôguôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
PiemēriNoslogot skābēšanai sagatavotos gurķus.
1.1.Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
PiemēriNoslogot mugurkaulu.
2.Pilnā mērā, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
PiemēriVisi darbinieki ir noslogoti.
2.1.Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
PiemēriNoslogota darba diena.
2.2.Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
PiemēriNoslogot motoru.