uzkleķēt
uzkleķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
PiemēriUzkleķēt vēl vienu kleķa kārtu.
- Uzkleķēt vēl vienu kleķa kārtu.
- Uzkleķēt būdiņu.
2.sarunvaloda Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
PiemēriMēģināt uzkleķēt krāsniņu.
- Mēģināt uzkleķēt krāsniņu.
- Sakrāt naudu un uzkleķēt mājiņu.
- Naudu izsaimniekos un par atlikušo kaut ko uzkleķēs.
- Apmetums šā tā uzkleķēts.
- Uz sienas uzkleķēts sauklis.