uzsprakstēt
uzsprakstēt 3. pers. -sprakst, pag. -sprakstēja darbības vārds; intransitīvs
1.Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriGaisā uzsprakst dzirksteles.
- Gaisā uzsprakst dzirksteles.
- Uz rokas uzsprakst tauku pilītes.
2.Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
PiemēriUguns krāsnī skaļi uzsprakstēja.
- Uguns krāsnī skaļi uzsprakstēja.
- Svece uzsprakst un nodziest.