Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
atkailināt
atkailināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
atkailināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
PiemēriSaulē atkailināt plecus, ķermeņa augšdaļu.
1.1. Tāds (tērps, tērpa daļa), kas atsedz kailu (ķermeņa daļu).
PiemēriCaurspīdīgs un atkailināts tērps.
1.2.pārnestā nozīmē Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
PiemēriŪdeņi, izskalojot augsni, atkailina priežu saknes.
1.3.pārnestā nozīmē Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
PiemēriNevēlēties publiski atkailināt savu dvēseli.