atjoņot
atjoņot [atjuõņuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAr velosipēdu atjoņo zēns.
- Ar velosipēdu atjoņo zēns.
- Suns atjoņo pie saimnieka.
- pārnestā nozīmē Atjoņo vēja brāzma.