virsū
virsū apstākļa vārds
1.Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
PiemēriMucai virsū ir uzlikts vāks.
2.kopā ar: darbības vārds "aizstāj priedēkli "uz-"", vārds bez priedēkļa Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
PiemēriSēsties virsū uz motocikla.
2.1.Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
PiemēriBrukt virsū pretimnācējam.
Stabili vārdu savienojumiSabrukt virsū.
2.2.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
PiemēriSuns palecas un cilvēkam virsū.
3.kopā ar: darbības vārds, vārds ar priedēkli Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
PiemēriUzlīmēt aploksnei virsū marku.
4.Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
PiemēriSkatīties virsū pretiniekam.
5.parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "nākt virsū" Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
PiemēriSvētki nāk virsū.
5.1.Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNāk virsū dusmas.
5.2.Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
PiemēriZiema, rudens nāk virsū.
Stabili vārdu savienojumiMācas virsū kā miegs. Spļaut virsū (kādam, uz ko).