virsūdens
virsūdens dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: daudzskaitlis Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
PiemēriNovadīt virsūdeņus upē.
- Novadīt virsūdeņus upē.
- Pļavu un tīrumu zemākajās vietās sakrājušies virsūdeņi.
- Izveidot virsūdeņu noplūšanas sistēmu.
2.Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
PiemēriPaņemt ezera virsūdens paraugus.
- Paņemt ezera virsūdens paraugus.
- Upē vasaras vidū virsūdens bija silts.
3.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
PiemēriAkmens virsūdens daļa.
- Akmens virsūdens daļa.
- Virsūdens veģetācijas josla.
- Virsūdens augi upes piekrastē.