nobrauktuve
nobrauktuve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
PiemēriTilta nobrauktuve.
- Tilta nobrauktuve.
- Nobrauktuve no šosejas.
- Nobrauktuves slīpums, platums.
Stabili vārdu savienojumiInvalīdu nobrauktuve.
- Invalīdu nobrauktuve — īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.