zemzeme
zemzeme lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes virsējā slāņa; pazeme1.
PiemēriSūknēt ūdeni no zemzemes.
- Sūknēt ūdeni no zemzemes.
- Avots zemzemē met līkumu līkumus.
- Tur, kur mīt ciršļi, tur zeme un zemzeme bieži cirkst – jo īpaši bieži krēslas un tumsas stundās.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
PiemēriZemzemes pāreja.
- Zemzemes pāreja.
- Zemzemes bunkurs.
- Augam ir sazarota zemzemes daļa.
- Trifeles dēvē par zemzemes pērlēm.
2.joma: mitoloģija Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; pazeme2.
PiemēriZemzemes valstība.
- Zemzemes valstība.