uzdīgt
uzdīgt 3. pers. -dīgst, pag. -dīga darbības vārds; intransitīvs
1.Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
PiemēriIesala miežu graudiem uzdīgst asni.
- Iesala miežu graudiem uzdīgst asni.
- No sēklām uzdīga stādi.
- Nezāles uzdīgst bez sēšanas.
- Uz apdrupušās ēkas jumta uzdīdzis bērziņš.
1.1.Parādīties, sākt augt (par pamatojumu, apspalvojumu).
PiemēriUz virslūpas uzdīgušas mazas pūciņas.
- Uz virslūpas uzdīgušas mazas pūciņas.
1.2.pārnestā nozīmē Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
PiemēriUzdīga cerība.
- Uzdīga cerība.
- Sirdīs uzdīgst mīla.