putekļi
putekļi lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
PiemēriOgļu putekļi.
- Ogļu putekļi.
- Ceļa putekļi.
- Slaucīt putekļus.
- Pagultē sakrājušies putekļi.
Stabili vārdu savienojumiKosmiskie putekļi. Putekļiem klāts.
- Kosmiskie putekļi — meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- Putekļiem klāts pārnestā nozīmē — atstāts aizmirstībā.
- Putekļu ērcīte — ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
- Putekļu lupata — drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
- Putekļu mētelis — plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
- Putekļu sūcējs — putekļsūcējs.
2.formā: vienskaitlis Sīka, nenozīmīga būtne.
PiemēriTu sajūties kā sīks pelēks puteklis starp miljoniem citu sīku puteklīšu.
- Tu sajūties kā sīks pelēks puteklis starp miljoniem citu sīku puteklīšu.
- Filma liek aizdomāties par to, ka cilvēks laika ritējuma priekšā ir niecīgs puteklis.