Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pūtējs
pūtējs lietvārds; vīriešu dzimte
pūtēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → pūst.
Stabili vārdu savienojumiStikla pūtējs.
2.Mūziķis, kas spēlē kādu no pūšaminstrumentiem.
PiemēriKoncertā spēlēs pūtēju orķestris.
Stabili vārdu savienojumiPūtēju orķestris.
3.formā: vīriešu dzimte Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
PiemēriSiltā gaisa pūtējs.