pūtējs
pūtējs lietvārds; vīriešu dzimte
pūtēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → pūst.
Stabili vārdu savienojumiStikla pūtējs.
- Stikla pūtējs — cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
2.Mūziķis, kas spēlē kādu no pūšaminstrumentiem.
PiemēriKoncertā spēlēs pūtēju orķestris.
- Koncertā spēlēs pūtēju orķestris.
Stabili vārdu savienojumiPūtēju orķestris.
- Pūtēju orķestris — orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
3.formā: vīriešu dzimte Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
PiemēriSiltā gaisa pūtējs.
- Siltā gaisa pūtējs.
- Lapu pūtējs.
- Sniega pūtējs.