Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pušu
pušu apstākļa vārds
1.Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
PiemēriPirksts ir pušu.
  • Pirksts ir pušu.
  • Piere ir pušu.
1.1.Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
PiemēriBiksēm ceļgali pušu.
  • Biksēm ceļgali pušu.
  • Jaunā zeķe jau pušu.
  • Caurvējš aizsita logu ciet ar pamatīgu blīkšķi, un tagad stikls pušu.
2.Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
PiemēriPlēst pušu.
  • Plēst pušu.
  • Raut pušu.
Stabili vārdu savienojumiPlīst (vai) pušu aiz dusmām.
Stabili vārdu savienojumiAiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt. Cirst pušu. Filma ir pušu. Galva plīst pušu. Iet pušu.