Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pušu
pušu apstākļa vārds
1.Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
PiemēriPirksts ir pušu.
1.1.Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
PiemēriBiksēm ceļgali pušu.
2.Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
PiemēriPlēst pušu.
Stabili vārdu savienojumiPlīst (vai) pušu aiz dusmām.
Stabili vārdu savienojumiAiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt. Cirst pušu. Filma ir pušu. Galva plīst pušu. Iet pušu.