pūt
pūt 3. pers. pūst, pag. puva darbības vārds; intransitīvs
puvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
PiemēriŠogad āboli neglabājas, pūst.
2.Trupēt.
PiemēriLai žogs ilgāk kalpotu, to nav ieteicams laist līdz pašai zemei, jo saskarē ar grunts mitrumu koks pūst.