pūt
pūt 3. pers. pūst, pag. puva darbības vārds; intransitīvs
puvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
PiemēriŠogad āboli neglabājas, pūst.
- Šogad āboli neglabājas, pūst.
- Mitro laika apstākļu dēļ pūst kartupeļu bumbuļi.
2.Trupēt.
PiemēriLai žogs ilgāk kalpotu, to nav ieteicams laist līdz pašai zemei, jo saskarē ar grunts mitrumu koks pūst.
- Lai žogs ilgāk kalpotu, to nav ieteicams laist līdz pašai zemei, jo saskarē ar grunts mitrumu koks pūst.