pūt
pūt 3. pers. pūst, pag. puva intransitīvs, darbības vārds
puvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
PiemēriŠogad āboli neglabājas, pūst.
2.Trupēt.
PiemēriLai žogs ilgāk kalpotu, to nav ieteicams laist līdz pašai zemei, jo saskarē ar grunts mitrumu koks pūst.