Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pušķis
pušķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
PiemēriSpilvens ar dekoratīviem pušķiem stūros.
  • Spilvens ar dekoratīviem pušķiem stūros.
  • Cepure ar pušķi.
1.1.Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
PiemēriMeitene ar lieliem, baltiem pušķiem matos.
  • Meitene ar lieliem, baltiem pušķiem matos.
  • Dziedātāja ar melnu pušķi matos.
2.Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
PiemēriRožu pušķis.
  • Rožu pušķis.
  • Pušķis no frēzijām.
  • Izveidot skaistu ziedu pušķi.
  • Nolikt uz galda vāzi ar lielu puķu pušķi.
Stabili vārdu savienojumiLīgavas pušķis.
3.Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
PiemēriLūšiem ausu galos ir melni pušķi.
  • Lūšiem ausu galos ir melni pušķi.
  • Visiem ēzeļiem ir raksturīgas garas ausis un tieva aste ar pušķi galā.