pušelnieks
pušelnieks lietvārds
pušelniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.vēsturisks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
PiemēriČangalienas pušelnieki Ķencis un Pāvuls.
- Čangalienas pušelnieki Ķencis un Pāvuls.
2.Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
PiemēriToreiz viņam bija laiva un pušelnieks, ar kuru kopā gāja jūrā.
- Toreiz viņam bija laiva un pušelnieks, ar kuru kopā gāja jūrā.
- Dabūt pušelnieku, ar kuru kopīgi varētu strādāt un uz pusēm dalīties ienākumos.
2.1.sarunvaloda Viens no diviem līdzīpašniekiem.
PiemēriBijušais firmas pušelnieks.
- Bijušais firmas pušelnieks.