pušelnieks
pušelnieks lietvārds
pušelniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.vēsturisks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
PiemēriČangalienas pušelnieki Ķencis un Pāvuls.
2.Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
PiemēriToreiz viņam bija laiva un pušelnieks, ar kuru kopā gāja jūrā.
2.1.sarunvaloda Viens no diviem līdzīpašniekiem.
PiemēriBijušais firmas pušelnieks.