Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzšūpot
uzšūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
uzšūpoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriSatvert bērnu rokās un augstu uzšūpot.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
PiemēriVilnis uzšūpoja laivu.
1.2.Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
PiemēriVējš uzšūpo nelielus vilnīšus.