apvilkt
apvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku darbības vārds; transitīvs
1.Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
2.Velkot (ko ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
PiemēriApvilkt virvi ap laukumu.
3.Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApvilkt ar krītu apli uz tāfeles.
4.Pārvilkt (no virspuses).
PiemēriApvilkt ar mēbeļaudumu dīvānu.
5.sarunvaloda Uzvilkt, uzģērbt.
PiemēriApvilkt rudens mēteli, jauno kleitu.