apvīt
apvīt -viju, -vij, -vij, pag. -viju transitīvs, darbības vārds
1.Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
PiemēriApvīt ap kaklu zīdīgu šalli.
1.1.Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
PiemēriApvīt ar ozolzaru vītnēm zāles kolonnas.
1.2.Apņemt, aptvert.
PiemēriApvīt rokas ap kaklu.
1.3.Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
PiemēriPakalnu puslokā apvija upe.