apvīt
apvīt -viju, -vij, -vij, pag. -viju darbības vārds; transitīvs
1.Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
PiemēriApvīt ap kaklu zīdīgu šalli.
- Apvīt ap kaklu zīdīgu šalli.
1.1.Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
PiemēriApvīt ar ozolzaru vītnēm zāles kolonnas.
- Apvīt ar ozolzaru vītnēm zāles kolonnas.
- Apvīt garo bizi ap galvu.
1.2.Apņemt, aptvert.
PiemēriApvīt rokas ap kaklu.
- Apvīt rokas ap kaklu.
- Apiņi augdami apvij kārtis līdz pašai augšai.
- pārnestā nozīmē Teikām apvīts.
1.3.Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
PiemēriPakalnu puslokā apvija upe.
- Pakalnu puslokā apvija upe.