apvilkties
apvilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
PiemēriOlu masu uzlej uz karstas pannas un ļauj apvilkties.
2.novecojis Apģērbties.
PiemēriOtrā dienā vīrs lika viņai apvilkties prastas drēbes un apsieties vienkāršu lakatu.
3.sarunvaloda Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
PiemēriJaunieši apvilkās apkārt kvartālam.