apvilkties
apvilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
PiemēriOlu masu uzlej uz karstas pannas un ļauj apvilkties.
- Olu masu uzlej uz karstas pannas un ļauj apvilkties.
- Nākamajā rītā brūce bija apvilkusies un vairs neasiņoja.
2.novecojis Apģērbties.
PiemēriOtrā dienā vīrs lika viņai apvilkties prastas drēbes un apsieties vienkāršu lakatu.
- Otrā dienā vīrs lika viņai apvilkties prastas drēbes un apsieties vienkāršu lakatu.
- Ļaudis bija apvilkušies savas goda drēbes.
3.sarunvaloda Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
PiemēriJaunieši apvilkās apkārt kvartālam.
- Jaunieši apvilkās apkārt kvartālam.