apvilkt
apvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku darbības vārds; transitīvs
1.Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
- Apvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
2.Velkot (ko ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
PiemēriApvilkt virvi ap laukumu.
- Apvilkt virvi ap laukumu.
3.Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApvilkt ar krītu apli uz tāfeles.
- Apvilkt ar krītu apli uz tāfeles.
4.Pārvilkt (no virspuses).
PiemēriApvilkt ar mēbeļaudumu dīvānu.
- Apvilkt ar mēbeļaudumu dīvānu.
- Mēteļa pogas bija apvilktas ar melnu ādu.
5.sarunvaloda Uzvilkt, uzģērbt.
PiemēriApvilkt rudens mēteli, jauno kleitu.
- Apvilkt rudens mēteli, jauno kleitu.