Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apģērbties
apģērbties -ģērbjos, -ģērbies, -ģērbjas, pag. -ģērbos darbības vārds; atgriezenisks
1.Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
PiemēriSilti apģērbties.
  • Silti apģērbties.
  • Ātri apģērbties.
  • Palīdzēt slimniekam apģērbties.
  • Bērni apģērbās un izgāja pastaigāties.
1.1.Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
PiemēriSieviete vienmēr bija apģērbusies atbilstoši modes prasībām.
  • Sieviete vienmēr bija apģērbusies atbilstoši modes prasībām.
  • Pieklājīgi apģērbies jauneklis.
1.2.Apgādāt sevi ar drēbēm.
PiemēriEsmu gan apģērbies, gan paēdis.
  • Esmu gan apģērbies, gan paēdis.