apģērbties
apģērbties -ģērbjos, -ģērbies, -ģērbjas, pag. -ģērbos darbības vārds; atgriezenisks
1.Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
PiemēriSilti apģērbties.
- Silti apģērbties.
- Ātri apģērbties.
- Palīdzēt slimniekam apģērbties.
- Bērni apģērbās un izgāja pastaigāties.
1.1.Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
PiemēriSieviete vienmēr bija apģērbusies atbilstoši modes prasībām.
- Sieviete vienmēr bija apģērbusies atbilstoši modes prasībām.
- Pieklājīgi apģērbies jauneklis.
1.2.Apgādāt sevi ar drēbēm.
PiemēriEsmu gan apģērbies, gan paēdis.
- Esmu gan apģērbies, gan paēdis.