Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ģērbties
ģērbties ģērbjos, ģērbies, ģērbjas, pag. ģērbos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
PiemēriViņš piecēlās un sāka ģērbties.
  • Viņš piecēlās un sāka ģērbties.
  • Bērns iemācījies ģērbties.
1.1.Tērpties (kādā apģērbā).
PiemēriKombinezonā ģērbusies meitene.
  • Kombinezonā ģērbusies meitene.
1.2.Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
PiemēriĢērbties ļoti vienkārši.
  • Ģērbties ļoti vienkārši.
  • Ģērbties tumšās drēbēs.
Stabili vārdu savienojumiĢērbties sarkanā.