apiet
apiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju darbības vārds
1.intransitīvs Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApiet ap māju.
1.1.transitīvs Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
PiemēriApiet līkumu.
2.transitīvs Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
PiemēriApiet peļķi, barjeru, bedres.
3.transitīvs Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
PiemēriApiet ienaidnieku no sāniem.
4.intransitīvs Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
PiemēriCeļš apgāja ap ezeru.
5.transitīvs Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
PiemēriApiet gandrīz visus veikalus pilsētā.
5.1.Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
PiemēriSaņemtā vēstule un fotogrāfijas apgāja visus mājiniekus.
6.transitīvs Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
PiemēriApiet tiešo priekšniecību.
6.1.Noklusēt, ignorēt.
PiemēriApiet problemātiskākos jautājumus.
Stabili vārdu savienojumiApiet likumu ar līkumu. Apiet mājas soli.