žoklis
žoklis [žuôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
PiemēriAugšējais žoklis.
- Augšējais žoklis.
- Apakšējais žoklis.
- Žokļa kauls.
- Vīrs ar masīvu žokli.
Stabili vārdu savienojumiŽoklis atkaras.
- Žoklis atkaras sarunvaloda — saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
1.1.joma: zooloģija Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
PiemēriZivs muti norobežo kaula žokļi.
- Zivs muti norobežo kaula žokļi.
- Bruņurupučiem uz žokļiem zobu vietā ir asas raga plāksnītes.
- Jaguāra žokļi ir labi attīstīti, un tā sakodiens ir spēcīgākais starp lielajiem kaķiem.
2.joma: tehnika Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
PiemēriEkskavatora kausa žokļi.
- Ekskavatora kausa žokļi.