žonglēt
žonglēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Veikli manipulēt ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
PiemēriŽonglēt ar bumbiņām.
1.1.Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
PiemēriZēni rāpjas augšup drupās, žonglējot pa sienu un kāpņu atliekām.
Stabili vārdu savienojumiŽonglēt uz naža asmens.
Cilme:No franču jongler.