Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
žonglēt
žonglēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Veikli manipulēt ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
PiemēriŽonglēt ar bumbiņām.
  • Žonglēt ar bumbiņām.
  • Vīrs veikli kustas uz vienriteņa un žonglē aizdegtas lāpas.
  • pārnestā nozīmē Žonglēt ar skaistām frāzēm.
1.1.Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
PiemēriZēni rāpjas augšup drupās, žonglējot pa sienu un kāpņu atliekām.
  • Zēni rāpjas augšup drupās, žonglējot pa sienu un kāpņu atliekām.
Stabili vārdu savienojumiŽonglēt uz naža asmens.
Cilme:No franču jongler.