Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzpeldēt
uzpeldēt -peldu [-pȩ̀ldu], -peldi, -peld [-pȩ̀ld], pag. -peldēju darbības vārds; intransitīvs
1.Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
PiemēriIenirt un uzpeldēt krietnu gabalu tālāk.
  • Ienirt un uzpeldēt krietnu gabalu tālāk.
  • Zivs uzpeld ar vēderu uz augšu.
  • Zemūdene uzpeld, lai uzlādētu akumulatorus.
  • Makšķeres pludiņš atkal uzpeld.
1.1.formā: trešā persona Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
PiemēriPelmeņi vāroties uzpeld.
  • Pelmeņi vāroties uzpeld.
  • Sviests uzpeld zupas virspusē.
  • Rūgstot biezumi uzpeld.
2.formā: trešā persona Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
PiemēriUzpeldēja mākoņu gubas.
  • Uzpeldēja mākoņu gubas.
  • Pār mežu uzpeld apaļš mēness.
3.formā: trešā persona Rasties, izveidoties (apziņā).
PiemēriAtkal uzpeld nomācošā doma.
  • Atkal uzpeld nomācošā doma.
  • Atmiņā uzpeld mātes sacītais.
  • Prātā uzpeldēja kādreiz lasīti vārdi.
3.1.Parādīties.
PiemēriUzpeld jautājums par pagastu apvienošanu.
  • Uzpeld jautājums par pagastu apvienošanu.
  • Viņa vārds uzpeldēja jau citas lietas sakarā.