uzpildīt
uzpildīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
uzpilde sieviešu dzimte, lietvārds
uzpildījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
PiemēriUzpildīt mašīnas bāku.
1.1.Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
PiemēriUzpildīt degvielu.
1.2.Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
PiemēriUzpildīt elektronisko braukšanas talonu.