uzpildīt
uzpildīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
uzpilde lietvārds; sieviešu dzimte
uzpildījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
PiemēriUzpildīt mašīnas bāku.
- Uzpildīt mašīnas bāku.
- Uzpildīt printera kārtridžu.
- Uzpildīt balonus ar hēliju.
1.1.Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
PiemēriUzpildīt degvielu.
- Uzpildīt degvielu.
- Uzpildīt auto gāzi.
1.2.Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
PiemēriUzpildīt elektronisko braukšanas talonu.
- Uzpildīt elektronisko braukšanas talonu.